Naudā tagad ātri var sarēķināt morālas, kultūras, estētiskas, cilvēcisku kontaktu, pagātnes solījumu un nākotnes ieceru, pat dvēseles principu vērtību un, ja nepieciešams, devalvēt vai konvertēt. Taču nauda nekad nav bijusi neitrāla. Tā var būt tīra vai netīra, godīgi nopelnīta, viegli nākusi vai sviedru slacīta. Tagad arī tā ir vai nu pašu nopelnīta, vai ārvalstu. Arī naudai, kas ir visu lietu mērs, ir morāli, kultūrģeogrāfiski aspekti.[..] Naudas apkalpošana, kā izrādās, nozīmē arī iespējas uzlikt naudu kā visu lietu mēru pārējiem un kā otršķirīgus, kaut kad pēc tam uzklausāmus padarot tos, kuri rada citas vērtības. [..] Saduras ne vairs ikdienišķās, bet gan lielās paradigmas par to, kas ir vērtīgs, kas – kam pamatā, [..]. Arī daža laba humanitārā patiesība ir izrādījusies aplama. Cilvēki, kas vārdos ir mūsu galvenā bagātība, izrādījušies, ka tādi nemaz nav.
RSS - Ziņas
RSS - Komentāri