Pienāk laiks, kad dzīvē it visam iestājas pārtraukums – plūstošas, ritmiskas līnijas pārtrūkums. Pauze. Mirklis, kad cilvēks pamostas un saprot – šis ceļojums ir beidzies. Tā notiek ar visiem un visās dzīves jomās. Daži ar to samierinās un meklē neapgūtus maršrutus, daži stājas pretī, cīnās un būvē jaunus savienojumus, bet citi atkal ir fiziski atkāpušies, taču mentāli nespēj pamest iemīto taciņu. Pēdējiem par dzīves pamatu top tieši šī mentālā pasaule – nostaļģija un vainas apziņa. Ambivalence. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Archive for the ‘ambivalence’ Category
Divas dabas
In ambivalence, wino forever on 11/02/2010 at 02:48Iedomājieties, ka esat multimiljonārs un pēkšņi uzzināt, ka jums no visas bagātības palikuši tikai desmit tūkstoši dolāru. Šī ziņa jūs varētu tā satriekt, ka jūs izdarāt pašnāvību, jo uzskatāt sevi par izputējušu un tas jums šķiet nepanesami. Bet tagad mainīsim situāciju: iedomājieties, ka esat nevis multimiljonārs, bet klaidonis, kam nekad nav izdevies iekrāt vairāk par dažiem centiem. Ja jums paziņotu, ka bankā jūsu kontā ir desmit tūkstoši dolāru, jūs gandrīz neticētu savai laimei; par šo bagātību, kas negaidīti iekritusi jums rokās, jūs būtu bezgala priecīgs. Tomēr saņemtā ziņa abos gadījumos ir viena un tā pati…. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Paralēles
In ambivalence on 10/21/2010 at 15:37Iedomājies situāciju – tu esi nopircis gleznu – pieņemsim kādu no Pikaso gara darbiem, kas ir ne tikai makten dārga, bet arī gana skaista un lieliski iederas tavā dzīvojamās istabas interjerā! Taču kādu dienu tu atnāc mājās un redzi, ka tā ir nozagta… Tu, protams, griezies ar ziņojumu policijā, vēl šur tur, tomēr bez jebkādiem jūtamiem rezultātiem! Paiet gads, divi, cerības uz šo gleznu esi jau daļēji atmetis, istabas interjeru arī nedaudz pārkārtojis, tā teikt – viss notiek! tad pēkšņi atskan zvans – Tava glezna ir atradusies, vari braukt viņai pakaļ! Tevī ataust prieks par sen nozaudēta dārguma atrašanos, Tu attin atpakaļ atmiņā gleznas vērtību ( ne tikai materiālo), un tos iemeslus, kas tev viņā patika, kāpēc tā glezna bija tās naudas vērta! Tomēr, kad glezna ir atgūta, Tu atskārt, ka pa lielam tai joprojām piemīt kaut kas maģisks, bet… Bet – gleznas rāmis vairs nav tāds kāds bija, arī pats gleznojums ir nedaudz pabojāts… turklāt, vecajā vietā pie sienas viņa vairs neizskatās tik lieliski, kā agrāk, jo gluži vienkārši vide ir kļuvusi citādāka…. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Manis nav
In ambivalence on 10/04/2010 at 21:13Esmu skraidījis pa lietu un gulējis nātrēs.
Esmu izbaudījis bagātību un nabadzību.
Esmu izjutis mīlestību un naidu.
Esmu sajutis prieku un vilšanos, laimi un skumjas…
Esmu palicis brīžos, kad vajadzēja aiziet un aizgājis – kad gribējās palikt!
Ko es no tā esmu ieguvis – neko! Negatīvu konta atlikumu, salauztas sirdis un morālās paģiras…
Es neesmu bijis atklāts un patiess.
Es neesmu bijis romantiski naivs un pietiekami muļķīgs.
Neesmu bijis čakls un centīgs.
Es neesmu bijis es pats.
Neesmu bijis pat kāzās…
Es neesmu dzīvojis.
Ko es no tā esmu zaudējis – neko. Iespējams… Cerams…
Responses to frustration
In ambivalence on 10/04/2010 at 21:11Laughter and tears are both responses to frustration and exhaustion. I myself prefer to laugh, there is less cleaning up to do afterward.
/K.V/.
vājš, ietekmējams un viegli manipulējams 