Vīrietis – tas nav kaut kāds īpašs gadījums, vīrietim ir taisnība jau pēc definīcijas, turpretī sieviete ir novirze no normas. Līdzīgi tam, kā antīkajā pasaulē vertikāle bija taisnes etalons, attiecībā pret kuru pārējās līnijas skaitījās slīpas, pastāv cilvēka etalons, un tas, protams, ir vīrietis. Olnīcas un dzemde, tie ir īpaši faktori, kuri padara sievieti bezcerīgi neobjektīvu; ne velti taču saka – viņa domājot ar dziedzeriem. [..]
Sieviešu kustība vienmēr bijusi tikai simboliska rosīšanās; viņas panākušas tikai tik daudz, cik vīrieši labprātīgi viņām devuši. Pašas viņas neko nav paņēmušas: viņas ir dabūjušas. [..] Proletariātam varētu būt mērķis iznīdēt valdošo šķiru; kāds fanātisks ebrejs vai melnais varētu sapņot apgūt atombumbas izgatavošanas noslēpumu un padarīt cilvēci pilnīgi ebrejisku vai pilnīgi melnu, turpretī sievietei pat sapņos nerādās vīriešu izskaušana.
Mātīti dara par tādu zināma nepilnvērtība. Sieviešu diskrimināciju nosaka pati sieviešu daba. Punkts.

Ir labais princips, kas radījis kārtību, gaismu un vīrieti,
un sliktais princips, kurš radījis haosu, tumsību un sievieti
/Pitagors/