“We must shift America from a needs- to a desires-culture. People must be trained to desire, to want new things, even before the old have been entirely consumed. […] Man’s desires must overshadow his needs.”

Dzīvē neskaitāmas reizes pierādās fakts, ka cilvēks ir vājš, viegli ietekmējams un manipulējams. Viņš ir primitīva, iracionāla un tādejādi bīstama būtne. Bīstama, pirmkārt, pati sev, saviem līdzgaitniekiem un apkārtējai videi. Vēl primitīvāka un iracionālāka ir tikai šo cilvēku masa, turklāt šī masa ir divtik viegli manipulējama.

20.gs. divdesmitajos gados masu manipulācija, kas kara laikā tika dēvēta par propagandu, miera laikā iemiesoja Edvarda Berneja (Edward Bernays) idejas par sava onkuļa Z. Freida (Sigmund Freud) radītās psihoanalīzes pielietošanas iespējām masu komunikācijā. Šī ideja tika nodēvēta par sabiedriskajām attiecībām. Bernejs, tāpat kā Freids, bija pārliecināts, ka cilvēks nav racionāls un patstāvīgi spriest spējīgs veidojums, un pierādīja to iemācot cilvēkiem sistemātiski gribēt lietas, kuras viņiem nav nepieciešams, proti, radīt neapzinātas vēlmes. Lieki bilst, ka tas izvērtās ne tikai par lielisku veidu kā sasniegt neiedomājamu preču patēriņu un radīt Amerikas sapņa kultūru, bet arī politisks apvērsums centienos kontrolēt masas. Politiskā elite sāka uzrunāt cilvēku vēršoties pie iracionāliem primitīviem impulsiem, kuriem ir vājš acīmredzams balsts ārpus šaura patērnieciskās sabiedrības personisko interešu loka. Kļuva skaidrs: apmierinot iekšējās iracionālās vēlmes, cilvēks tiek padarīts laimīgs un tādejādi – paklausīgs.

Par to arī šī filma – The Century of the Self

http://video.google.com/videoplay?docid=6718420906413643126#